Pagina:Decurtins - Rätoromanische chrestomathie, IV.djvu/692

Da Wikisource.
684 Placi a Spescha

[p. 95] In vokal ræsta shi ditg vokal, tok æl prend bok’ in auter vokal tier, pær far kun læz ina selba: e quæi momen, k’ æl prend’in auter vokal, ed en konpagnia de quæl fa ina selba, she devent’æl in konsonant.

Gl æi subtiladats, iou gœ a, mo tales, k’ in sefigæss responsabels, sh’in dæss bòk avis ded ællas. Sin mintga midada sto ins dar sæia enzenna, e sin quælla tgæin ina deins? Quælla de la Svokalaziun; il vokal semùda ent in konsonant, e pær konssequenzia sesvokal’æl. Quæst’enzenna vegn nodada ashia — , — .

Svokalaziun d’igl: a — au — ai — aù;

d’igl: o — ou — oŭ — oi;

d’igl: ò — òu — òù — òi

d’igl: u — ua — uo — uò — uu — ue — uæ — uœ — uù — ui;

d’igl: æ — æu — æù — æŭ — ne: à — àu — àà — ài;

d’igl: œ — œu — œù — œi — ne: òu — òù — òi — ;

d’igl: e — eu eù — ei; d’igl: ù — ùa — ùò — ùó — ùu — ùò — ùe — ùù — ùi;

d’igl: i — ia — io — iò — iu — ie — ià — iò — iù — ii.

De meia savida, æn quællas las posseïveles konbinaziuns d’ils svokalants kun lur vokals suondonts.

Gl’æi shon sisura detg, ke skadin plaid, ne selba hagi siu akzent, quæi vol dir: ina cærta fikzaziun de tardæzia, ne longæzia, il qual dat enzenna, k’ in dei prolongar quælla selba pli ditg, k’ in autra; de tardæzia æi quælla selba akzentale grad sko sh’ælla fóss dobla. [p. 96] Quæl enzenna lein nus nomnar: l’enzenna de l’Akzentaziun, ed æi ashia — — ; ælla vegn mæssa sòt la selba akzentale.

Suenter las konbinaziuns, e distinkziuns d’ils vokals duæssen las konbinaziuns, e distinkziuns d’ils konsonants suondar; mo quællas æn, a meia pareta, ton numerusas, k’ ællas selaien strush mæter kou. Lein pia spergnar ællas sin in autra okasiun? Na, ællas deien suondar, mo quæi quortamein.

a) Selbaziun.

Selbar vol dir nuot auter, ka konponer las selbas — — mæter enzemen ællas — — pronunziar — — — dir or ællas.

Ton ina sko l’autr’akziun depende ton de gl intelætg, sko d’igl akt — mo gl enprim d’igl intelætg, e per lu d’igl akt.

Tót quæi, ke vegn præsentau a gl intelætg deriva de la sensualadat. kon pli ka la præsentaziun æi agl intelætg klara, e mæssa entelgeivlamein enten la memoria, ton pli, sh’æi vegn bóka reteniu d’ils instruments, ne de l’akuratæzia eksekutiva, korrespondenta vegn æl ad æsser a sæia sensualadat. Nus lein kalar de rashunar, e vegnir si’ l fatg sæz.